Atbilde vienmēr būs atkarīga no iemesla, kāpēc jums nepieciešams pietiekami daudz gulēt. Taču šeit ir sniegts aptuvens to medikamentu saraksts, kurus lieto miega traucējumu ārstēšanai.
Benzodiazepīni: Benzodiazepīni, piemēram, diazepāms (Valium) un temazepāms (Restoril), pastiprina neiromediatora gamma-aminosviestskābes (GABA) iedarbību. GABA palīdz nomākt neironu aktivitāti, izraisot sedatīvu un nomierinošu iedarbību, kas veicina miegu.
Nebenzodiazepīna receptoru agonisti: Šie medikamenti, tostarp zolpidēms (Ambien) un eszopiklons (Lunesta), arī pastiprina GABA iedarbību, bet iedarbojas uz specifiskiem receptoriem, ko sauc par GABA-A receptoriem. Tiem piemīt līdzīgas sedatīvas īpašības kā benzodiazepīniem, bet to iedarbības ilgums ir īsāks.
Melatonīna agonisti: Melatonīns ir hormons, ko dabiski ražo organisms, lai regulētu miega un nomoda ciklu. Tādi medikamenti kā ramelteons (Rozerem) imitē melatonīna darbību un palīdz regulēt miega režīmu, īpaši cilvēkiem ar cirkadiskā ritma miega traucējumiem.
Oreksīna receptoru antagonisti: Oreksīns ir neiromediators, kas veicina modrību. Tādi medikamenti kā suvoreksants (Belsomra) bloķē oreksīna darbību, veicinot miegu, kavējot modināšanu veicinošos ceļus smadzenēs.
Antidepresanti: Dažus antidepresantus, piemēram, trazodonu (Desyrel) vai amitriptilīnu (Elavil), dažkārt izraksta ārpus zāļu saraksta, jo tie sedatīvi iedarbojas bezmiega ārstēšanā. Šie medikamenti var iedarboties, ietekmējot dažādus neiromediatorus, tostarp serotonīnu un noradrenalīnu, kas var ietekmēt miega režīmu.
Antihistamīni: Daži bezrecepšu miega līdzekļi satur antihistamīna līdzekļus, piemēram, difenhidramīnu (Benadryl) vai doksilamīna sukcinātu (Unisom). Šos medikamentus galvenokārt lieto alerģiju ārstēšanai, bet tie var izraisīt arī miegainību, tāpēc tie ir noderīgi īslaicīgai miega palīglīdzekļu lietošanai. Tomēr nākamajā dienā tās var izraisīt atlikušo miegainību un kognitīvos traucējumus.
Barbiturāti: Barbiturāti, piemēram, fenobarbitāls, jau sen tiek lietoti kā nomierinoši hipnotizējoši līdzekļi. Tomēr to lietošana ir samazinājusies drošības apsvērumu un drošāku alternatīvu pieejamības dēļ. Barbiturāti iedarbojas uz GABA receptoriem, radot nomierinošu iedarbību, taču, salīdzinot ar citām miega zālēm, tiem ir lielāks pārdozēšanas un atkarības risks.
Augu piedevas: Daži augu izcelsmes uztura bagātinātāji tiek tirgoti, lai veicinātu miegu. Piemēram, baldriāna sakne, kumelīte un lavanda. Lai gan dažiem cilvēkiem tie var būt noderīgi, pierādījumi par to efektivitāti ir ierobežoti, un to drošība un kvalitātes kontrole var atšķirties. Pirms lietot augu izcelsmes uztura bagātinātājus miega uzlabošanai ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
Es ieteiktu sākt ar pēdējiem, un antidepresantus un barbiturātus vispār nevajadzētu lietot kā miega līdzekļus. Sarežģītās situācijās, kas saistītas ar CNS aktivatoru lietošanu, var pievērst uzmanību benzodiazepīniem. Tomēr tie jālieto neregulāri un stingri ievērojot devas.
Svarīgi atzīmēt, ka, lai gan miega zāles var būt efektīvas īstermiņā, tās parasti ir ieteicamas īslaicīgai lietošanai. Ilgstoša vai pārmērīga miega tablešu lietošana var izraisīt toleranci, atkarību un citas nevēlamas blakusparādības (izņemot, iespējams, zāļu).