- Joined
- Jun 24, 2021
- Messages
- 1,643
- Solutions
- 2
- Reaction score
- 1,753
- Points
- 113
- Deals
- 666
Benzodiazepīnu trankvilizatori un injicējamie opiāti
Benzodiazepīnu trankvilizatori, ko parasti dēvē par "benzo", ir psihoaktīvo zāļu grupa, ko galvenokārt lieto to nomierinošās (sedatīvās) un trauksmi mazinošās (anksiolītiskās) iedarbības dēļ. Tie darbojas, pastiprinot neiromediatora, ko sauc par gamma-aminosviestskābi (GABA), kas nomāc smadzeņu darbību, iedarbību.
Benzodiazepīni saistās ar specifiskām GABA-A receptoru vietām, palielinot receptoru afinitāti pret GABA. Tā rezultātā palielinās hlorīda jonu pieplūdums neironos, padarot mazāk iespējamu to uzliesmošanu. Kopējais efekts ir smadzeņu aktivitātes vājināšanās, kas izraisa nomierinošu iedarbību.
Daži biežāk izrakstītie benzodiazepīni:
- Diazepāms (Valiums): Bieži tiek lietots trauksmes traucējumu, muskuļu spazmu un krampju ārstēšanai. To lieto arī alkohola atcelšanas gadījumā un kā premedikamentu pirms noteiktām medicīniskām procedūrām, lai izraisītu relaksāciju.
- Lorazepāms (Ativāns): Bieži tiek parakstīts īslaicīgai stipras trauksmes mazināšanai un sedācijai. To lieto arī kā preanestēzijas līdzekli un epileptiķa statusa (smaga nepārtrauktas krampju lēkmes forma) ārstēšanai.
- Alprazolāms (Xanax): Bieži tiek parakstīts trauksmes un panikas traucējumu ārstēšanai. Tas ir viens no pazīstamākajiem benzodiazepīniem, jo tam ir ātra darbības sākšanās.
- Klonazepāms (Klonopīns): Galvenokārt tiek lietots panikas traucējumu un dažu krampju veidu ārstēšanai. Tas ir iecienīts tā ilgāka darbības ilguma dēļ.
- Temazepāms (Restoril): Lieto galvenokārt kā īslaicīgu bezmiega ārstēšanas līdzekli. Tas palīdz cilvēkiem ātrāk aizmigt un ilgāk saglabāt miegu.
Injicējamie opiāti, pazīstami arī kā opioīdi, ir pretsāpju līdzekļi, kas iegūti no opija magonēm vai sintezēti, lai atdarinātu dabisko opiātu iedarbību. Tos bieži lieto medicīnā, lai remdētu stipras sāpes, īpaši gadījumos, kad citi ievadīšanas veidi ir nepietiekami.
Opioīdi darbojas, saistoties ar specifiskiem centrālās nervu sistēmas (CNS) receptoriem, galvenokārt mu-opioīdu receptoriem. Kad šīs zāles saistās ar šiem receptoriem, tās kavē sāpju pārraidē iesaistīto neiromediatoru, piemēram, vielas P un glutamāta, izdalīšanos. Šī inhibīcija samazina sāpju signālu pārraidi no perifērās nervu sistēmas uz smadzenēm. Mu-opioīdu receptoru aktivizēšana izraisa arī dopamīna izdalīšanos smadzeņu atalgojuma centros, kas izraisa ar šīm zālēm saistīto patīkamo efektu.
Biežāk lietotie injicējamie opiāti
- Morfīns: Morfīns ir viens no visplašāk lietotajiem opioīdiem stipru sāpju gadījumā, īpaši akūtu sāpju gadījumos, pēcoperācijas sāpju gadījumos un neizārstējami slimu pacientu paliatīvajā aprūpē. To var ievadīt intravenozi (IV), intramuskulāri (IM) vai subkutāni (zem ādas). Darbības sākums ir ātrs, īpaši ievadot intravenozi, un tas nodrošina ātru atvieglojumu.
- Fentanils: Fentanils ir sintētisks opioīds, kas ir daudz spēcīgāks par morfīnu. To bieži lieto anestēzijā, stipru akūtu sāpju gadījumā vai hronisku sāpju ārstēšanā vēža slimniekiem.
- Fentanilu var ievadīt intravenozi, intravenozi vai transdermāli (ar plāksteriem). Injicējamā formā to lieto slimnīcās, jo tas ir spēcīgs un ātri sāk iedarboties.
- Hidromorfons (Dilaudid): Hidromorfons ir vēl viens spēcīgs opioīds, ko izmanto stipru sāpju remdēšanai, īpaši gadījumos, kad morfīns ir neefektīvs vai izraisa blakusparādības. Tāpat kā morfīnu, arī hidromorfonu var ievadīt intravenozi, intravenozi vai subkutāni. Tam bieži vien dod priekšroku nieru darbības traucējumu gadījumos, jo, salīdzinot ar morfīnu, tas rada mazāk aktīvu metabolītu.
- Meperidīns (demerols): Meperidīnu tagad lieto retāk, jo tam ir iespējama neirotoksicitāte un mijiedarbība ar citiem medikamentiem, bet vēsturiski to lietoja vidēji stipru līdz stipru sāpju gadījumā. To var ievadīt intravenozi vai intravenozi, un tam ir salīdzinoši ātra darbības sākums, bet īsāks darbības ilgums salīdzinājumā ar morfīnu.
Kombinējot benzodiazepīna trankvilizatorus ar injicējamiem opiātiem, var rasties smagas un dzīvībai bīstamas sekas, jo tie spēcīgi nomierina un nomāc elpošanu.
- Dziļa sedācija: Gan benzodiazepīni, gan opiāti ir CNS nomācošas vielas, kas nozīmē, ka tie palēnina smadzeņu darbību. Lietojot tos kopā, tie var izraisīt galēju miegainību, reiboni un kognitīvos traucējumus, apgrūtinot nomoda saglabāšanu vai normālu darbību.
- Elpošanas nomākums: Šī ir viena no bīstamākajām šo zāļu kombinēšanas sekām. Abas vielas var ievērojami palēnināt elpošanu, kas kombinācijā var izraisīt hipoksiju (skābekļa trūkumu), elpošanas apstāšanos un, iespējams, nāvi.
- Pārdozēšanas risks: kombinācija ievērojami palielina pārdozēšanas iespējamību. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri lieto abu veidu narkotikas, ir daudz lielāks letālas pārdozēšanas risks salīdzinājumā ar tiem, kuri lieto tikai vienu no vielām. Risks ir īpaši augsts, ja narkotikas tiek lietotas ļaunprātīgi, piemēram, lietojot lielākas devas, nekā noteikts, vai lietojot tās bez ārsta uzraudzības.
- Koma un nāve: Smagos gadījumos saliktā CNS nomākums var izraisīt samaņas zudumu, komu un nāvi. Risks pastiprinās, ja tiek lietotas arī citas nomācošas vielas, piemēram, alkohols.
- Ilgtermiņa sekas veselībai: Papildus tūlītējam riskam abu zāļu ilgstoša lietošana kopā var pasliktināt garīgās veselības stāvokli, piemēram, pastiprināt trauksmi un depresiju, un var izraisīt hroniskas fiziskas veselības problēmas. Tāpat var strauji attīstīties atkarība no abām vielām, padarot atteikšanos grūtāku un bīstamāku.
Last edited by a moderator: